Latvijas kalendāros pāršķirta vēl viena lapiņa ar sarkanu datumu: 4. maijs. Tieši pirms 22 gadiem Rīgā pie Saeimas nama pulcējusies tauta uzgavilēja saviem varoņiem deputātiem, kuri nobalsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju.
Cilvēkus spārnoja cerība uz citādu, laimīgāku dzīvi uz tādu, kāda tā bija saglabājusies tēvu un vectēvu nostalģiskajās atmiņās par savu zemīti; gudro un taisnīgo Ulmani, kurš sev atļāvās vien tādu greznību un privilēģiju kā salda kūka nedēļas nogalē...
Esam gan mēs, latgalieši, vientieši! Nez kāpēc iedomājamies, ka mūsu likstas un nedienas tur, Rīgā, var kādu ieinteresēt. Streikojam, rakstām protesta vēstules (protests pret radaru, pret elektrības tarifu celšanu, pret aplaupīšanu uz robežas), vaidam, sūdzamies. Nu nekā nevaram noticēt, ka Latvijā, ko sauc par brīvu, neatkarīgu, demokrātisku, politiskā elite ir trīsreiz kurlāka par PSKP sekretāriem. Diemžēl daudzi jo daudzi no tiem, kuri teica: kaut pastalās, bet brīvi, novesti līdz tam, ka nu saka: cekas (partijas centrālās komitejas) un raikomi (partijas rajona komitejas) bija tās vietas, kur pats pēdējais nabags varēja pasūdzēties un saņemt reālu palīdzību..
Latgales glābšanas procedūra, ap kuru augstākajās politiskajās aprindās bija sacelts tāds troksnis, šķiet sasniegusi noslēguma stadiju. Izskatās, ka valdība atpirksies no mums, apsolot Daugavpilī atvērt kādu Latvijas dzelzceļam piederošu darbnīcu un pēc padomju parauga uzliekot glušilkas Krievijas TV kanāliem..
Izmisums šis vārds visprecīzāk raksturo rēzekniešu noskaņojumu, saņemot februāra rēķinus par apkuri. No mūsu pensijām un algām tos nav iespējams samaksāt. Vientuļa māmuļa saka: Ietaupīt vairs nekādi nevaru. Jau tā viss viņas dienas uzturs ir vārītu griķu paciņa, kas sadalīta trijās daļās brokastīm, pusdienām un vakariņām. Kā iztikt, kā samaksāt rēķinu?..
Laikam Repšem nauda beigusies, grib atkal savākt miljonu, tā ziņu par Eināra Repšes atgriešanos politikā šonedēļ uzņēma Jānis Bicāns, kā arī daudzi citi, kuri atceras Repšes pirmo atnākšanu. Kādas cerības sabiedrība toreiz saistīja ar šo eksaltēto jaunekli! Man vēl aizvien žēl tā Bērzgales onkulīša, kurš toreiz bija ieradies redakcijā ar prasību ievietot avīzē viņa uzsaukumu un mudinājumu visiem rēzekniešiem ziedot Repšem..
Latvija stāv uz drakonisku reformu sliekšņa. Valdošie, 18. februārī saņēmuši nepārprotamu vēlētāju vairākuma atbalstu, steidzami grasās šo uzticības vilni izmantot, lai grozītu Pensiju likumu. Pavisam nesen praktiski tie paši deputāti balsoja par to, ka pensionēšanās vecumu sāks palielināt no 2016. gada. Tagad grib par diviem gadiem atkāpties. Tie, kuriem šodien 59, 60 gadi, vēl varēja cerēt, ka pensiju sagaidīs. Nu šī cerība pārvēršas mirāžā, saules zaķītī, ko nevar ne panākt, ne noķert..
Nu jau nedēļa pagājusi kopš bezprecedenta notikuma Latvijas vēsturē referenduma par valodu. Bet sabiedrība vēl aizvien nav nomierinājusies, un diezin vai tas notiks tik drīz. Jo nekas jau nav mainījies ne ekonomikā, ne politikā. 20 gadus Latvijā valdošie spēki neko mainīt arī negrasās. Tāpēc, ka neprot, tāpēc, ka negrib atteikties pat no komata likumos un lēmumos, kas rakstīti Latvijas elites interesēs..
Rietumu pasaulē strauji izplatās neorganizēta, stihiska kustība Freegan. To varētu tulkot: Mēs cenšamies dabūt to par brīvu. Tā ir īsta tautas kustība. Ienākot lielveikaliem mūsu ikdienā, ļoti daudzi pārtikas produkti, kuru derīguma termiņš ir beidzies, tiek vienkārši iznīcināti vai izmesti..
