Tas bija 1944. gads, kad Ančupānos cerībā atrast savu nošauto tuvinieku kapu pirmo reizi ieradās izdzīvojušie 1942. gadā nodedzināto Audriņu, kā arī apkārtējo ciemu iedzīvotāji. Izrakņātā kopējā masu kapa zeme kā milzīga uzplēsta rēta rēgojās uz zaļā meža fona...
Ančupānu memoriāls ar laukakmeņu mūri un pieminekli Māte ābele (tēln. R. Kalniņa-Grīnberga, arhit. A. Kišķis) tika atklāts vēlāk, 1973. gadā. Taču vienmēr, visos laikos, lai kāda būtu vara un kādi laika apstākļi, 4. janvārī te ieradās tie, kuri atceras, tie, kuri dzimuši vēlāk, bet zina par Audriņu traģēdiju. Tie, kuri zina, prot just ar sirdi, jo te, Ančupānos, zeme joprojām vaid.
Latvijas sabiedrībā joprojām valda pretrunīga izpratne par 8. un 9. maiju:
Kāpēc aktuāli ir tieši šie divi datumi? Kad īsti beidzās karš? Vai 9. maijam tagad ir pavisam cita nozīme? Kāpēc Eiropas diena tiek atzīmēta tieši 9. maijā?..
Lieldienās bijušajā Vītolu pamatskolā bija divkārši svētki ne tikai pavasara saulgrieži, bet arī divu jaunu ekspozīciju atvēršana. Pirmais objekts ir piemiņas istaba, kas veltīta Ciskādu folverka bijušajam īpašniekam Josifam Ludvigam Romaram. Romaru dzimta ilgus gadus dzīvoja un apsaimniekoja lielas zemes platības Rēzeknes apriņķī..
Pašā Rāznas ezera krastā vecās muižas ēkā atradās Zosnas skola, kurā pagājušā gadsimta vidū mācījās 162 skolēni. Bija gan krievi, gan latvieši, bet visi ļoti draudzīgi sadzīvoja. Skolā visi mīlēja sportu. Nodarbībās bija daudz dažādu spēļu. Kā skolēni, tā arī vietējie pieaugušie labprāt brīvo laiku pavadīja skolas sporta laukumā. Viena no daudzajām sporta spēlēm bija arī Zosnas spēle, atmiņās kavējās bijušais Zosnas skolas fizkultūras skolotājs Aleksandrs Deksnis..
Katras pilsētas vēsturē ir lappuses, ko ierakstījuši atsevišķi cilvēki. Rēzeknes vēsture nav izņēmums. Tā mūsu pilsētas biogrāfijas daļa, kas stāsta par tautsaimniecības atdzimšanu pēckara gados, par rūpniecības attīstību Rēzeknē, saistīta ar Vsevoloda Lapšova vārdu, kuram 23. februārī apritētu 100 gadi..
Ir novembris latviešu cīņu, uzvaru un valsts dibināšanas mēnesis.
Latvijas brīvvalsts veidošana un tās nosargāšana Brīvības cīņās ir mūsu tautas vislielākais ieguvums. Nekas un neviens nespēs aizēnot to dienu neviltoto degsmi un pašaizliedzību, ko cīņā toreiz juta karavīrs un brīvību alkstošā latviešu tauta..
Katra cilvēka cieņa un personīgais patriotisms sākas ar savas vēstures apzināšanu. Daudzas vēstures lappuses var lasīt no abām pusēm, reizēm pat no trim un vairāk! Mēs varam katrs pret politiku un vēsturi izturēties pēc sava prāta, bet ir lietas, kuras tīri cilvēcīgi nedrīkst aizmirst. Šoreiz atmetīsim politiskās ambīcijas un personiskās pretenzijas pret vienu vai otru varu un atcerēsimies, ka notikumi, kurus mēs šodien saucam par vēsturi, risinājās tepat mums blakus, klusā Latgales ciemā Audriņos, tālajā 1941. gada Ziemassvētku priekšvakarā..
Kāpēc pirms 60 gadiem 50 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bija jādodas vergot Sibīrijas plašumos? Starp viņiem bija arī Rēzeknes apriņķa 317 ģimenes (1210 cilvēki): latvieši, krievi, baltkrievi, poļi... Ko šie cilvēki bija noziegušies padomju varas priekšā?..
